Ģeogrāfiskā karte - Barselona (Barcelona)

Barselona (Barcelona)
Barselona (ca, izrunā: ; es, izrunā: ) ir pilsēta Spānijas ziemeļaustrumos Vidusjūras krastā. Tas ir Katalonijas administratīvais centrs un novada apdzīvotākā pilsēta; kā arī visas valsts otra apdzīvotākā pilsēta pēc Madrides. Galvenais Katalonijas ekonomiskais un kultūras centrs.

Barselona slavena ar savdabīgā arhitekta Antonio Gaudí darbiem.

Pazīstama ar savu futbola komandu FC Barcelona. Netālu no pilsētas atrodas Circuit de Catalunya — Formula 1 Spānijas GP trase.

Leģenda vēsta, ka Barselonu dibinājis kartāgietis, Hannibala tēvs Hamilkars Barka, no kā cēlies pilsētas nosaukums. Tomēr drošas ziņas par pilsētu ir no romiešu laikiem, kad Barselona (toreiz Barcino) ietilpa Hispania Tarraconensis provincē.

5. gadsimtā pilsētu ieņēma vestgoti, bet 8. gadsimta sākumā — mauri.

801. gadā franku karalis Ludvigs Dievbijīgais ieņēma pilsētu un izvēlējās to par no Karolingiem atkarīgās Spāņu markas (Marca Hispanica) galvaspilsētu ar Barselonas grāfu priekšgalā. 985. gadā Al Mansūrs nopostīja pilsētu.

Pamazām Barselonas grāfiste kļuva neatkarīga no franku karaļiem, bet 1137. gadā tā dinastiski apvienojās ar Aragonu un Barselona kļuva par apvienotās valsts ievērojamāko pilsētu līdz 1479. gadā, Aragonas karalim Fernando II apprecot Kastīlijas karalieni Izabellu I, rodas Spānija, un Barselona zaudē daļu no savas ietekmes.

1450. gadā tika dibināta Barselonas universitāte.

Barselona cieta Spānijas mantojuma karā, pēc kura stipri tiek ierobežota katalāņu valodas lietošana.

19. gadsimtā Barselona piedzīvoja rūpniecisko revolūciju, un Katalonija kļuva par rūpnieciski attīstītāko rajonu Spānijā, bet Barselona strauji auga. 
Ģeogrāfiskā karte - Barselona (Barcelona)
Zeme (teritorija) - Spānija
Spānijas karogs
Spānija (es, izrunā: ), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā. Tā rietumos robežojas ar Portugāli, ziemeļaustrumos ar Franciju un Andoru, bet dienvidrietumos ar Gibraltāru. Ziemeļos to apskalo Atlantijas okeāns (Biskajas līcis), dienvidos un austrumos — Vidusjūra. Spānijai pieder arī Baleāru Salas Vidusjūrā un Kanāriju Salas Atlantijas okeānā pie Āfrikas krastiem, kā arī divas autonomas pilsētas Ziemeļāfrikā (Seūta un Melilja), kuras robežojas ar Maroku. Spānijas platība ir 504 030 km², tādēļ tā ir otra lielākā valsts Eiropas Savienībā pēc Francijas.

Spānijas ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ sākot no aizvēsturiskiem laikiem līdz pat valsts izveidei tā ir bijusi pakļauta dažādām ārējām ietekmēm, bieži vien pat vienlaicīgi. No otras puses skatoties, arī pašai Spānijai ir bijusi nozīmīga ietekme uz citām teritorijām, galvenokārt jaunajos laikos, kad tā kļuva par visu pasauli aptverošu impēriju. Tieši šī iemesla dēļ mūsdienās spāņu valodā runā vairāk nekā 400 miljoni cilvēku.
Valūta / Valoda  
ISO Valūta Simbols Zīmīgie cipari
EUR Eiro (Euro) € 2
ISO Valoda
EU Basku valoda (Basque language)
GL Galisiešu valoda (Galician language)
CA Katalāņu valoda (Catalan language)
OC Oksitāņu valoda (Occitan language)
ES Spāņu valoda (Spanish language)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Maroka 
  •  Andora 
  •  Francija 
  •  Gibraltārs 
  •  Portugāle 
Administrative Subdivision
Zeme, State, Reģions,...
Pilsēta, Ciems,...